Kopš 2012. gada ar Kultūras ministrijas atbalstu, parasti reizi gadā, mācību programmu “Latvijas Kultūras vēstnieki” īsteno Latvijas Nacionālā kultūras centrs. Latvijas Kultūras vēstnieku mācības modelis ir balstīts uz Britu padomes programmām “Starpkultūru vēstnieki” (Intercultural Navigators) un “Darbīgās kopienas” (Active Citizens). Latvijas Kultūras vēstnieki ir dažādu jomu pārstāvji, kultūras telpas veidotāji, kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāji un popularizētāji savā pagastā, pilsētā, novadā, reģionā. Pašlaik šo mācību kursu apguvuši ap 300 Latvijas Kultūras vēstnieku, viņi regulāri pilnveido zināšanas par kultūras daudzveidību, sabiedrības saliedēšanu, tiekas nometnēs, kurās gūtās idejas kalpo par pamatu savstarpēju partnerību iedibināšanai un attīstībai.
No 16. līdz 22. februārim biedrības “Sadarbības platforma” projektā “Iespēju laiks” Erasmus+ programmas “Mācību mobilitātes pieaugušo izglītības sektorā” ietvaros 11 Latvijas Kultūras vēstniekiem no dažādām Latvijas pusēm bija iespēja doties uz Poliju, lai sadarbības partneru, Podlases Kultūras Institūta Belostokā, vadībā iepazītu kultūras, tūrisma, vēstures, digitalizācijas, uzņēmējdarbības jomu mijiedarbības piemērus Belostokā un Podlases vojevodistē.
Pirmajā tikšanās dienā, viesojoties Podlases Kultūras Institūtā, pēc savstarpējās iepazīšanās un sarunām, aktīvi darbojāmies un praktiski guvām ieskatu poļu kultūrā – apguvām mezglošanas pamatus un poļu tautas deju soļus, arī poļu tautas tērpu vēsturi, aplūkojot Podlases Kultūras Institūta mākslinieku un amatnieku izstādi. Vakarpusē devāmies Eiropas mākslas centra – Belostokas operas un filharmonijas iepazīšana un deju izrādes apmeklējums. Tās režijā iekļautie digitālie risinājumi lika katram dalībniekiem būt klātesošam izrādē, pat nesaprotot valodu. Piecu dienu garumā apmeklējām Grajevas, Tikocinas, Belostokas, Supraslas muzejus, izstāžu zāles, iepazīstot pierobežas teritorijās dažādos laikos dzīvojošu dažādu tautu kultūru un reliģiju mijiedarbību un ietekmi caur laikiem, piedalījāmies meistarklasēs saimniecībās, kuras, turot godā tradicionālās amatu prasmes, vienlaikus tās popularizējot un attīstot, prot ar to palīdzību veiksmīgi saimniekot arī mūsdienās. Īpaši emocionāla visiem izvērtās vien pirms dažiem gadiem atklātā “Sibīrijas piemiņas muzeja” apskate. Apmeklētājs caur lopu vagonu simboliski dodas pagātnē, saņēmis austiņas, kurās, apstaigājot ekspozīciju, atskan jauni un jauni personīgi stāsti, telpu vizuālais noformējums, skaņu efekti liek būt klātesošam poļu tautas Sibīrijas gaitu stāstiem jau no 17. gs., nokļūstot 20. gs. vidū, tur starp citām tautām sastopami arī latvieši. Šis ir izcils digitālo risinājumu piemērs, kas liek dzīvot līdzi vēsturei!
Atceļā Latvijas Kultūras vēstnieki secināja, ka daudz varam mācīties no poļu labajiem piemēriem gan kultūras pārvaldībā, gan digitālo risinājumu meklējumos, bijām gandarīti arī par savstarpēju iepazīšanu un jaunu sadarbības iespēju ieskicēšanu tepat Latvijā.
Projekta “Iespēju laiks” Erasmus+ mobilitātes sastāvā ierosmi turpmākam darbam guva un lasītājiem pastāstīja Ķoņu tautas nama un bibliotēkas vadītāja Kadrija Mičule.
Biedrība “Sadarbības platforma” īsteno Erasmus+ programmā projektu “Iespēju laiks” (Nr. 2022-1-LV01-KA122-ADU-000078525), kurš tiek finansēts ar Eiropas Komisijas programmas atbalstu. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr var sakrist ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Informāciju sagatavoja:
Kadrija Mičule, Valmieras novada pašvaldība
