Piesaistot 5 miljonus Eiropas Reģionālā fonda finansējuma, 3 gadu garumā Valmierā un Ventspilī ir bijusi iespēja īstenot dažādas pilsētu attīstībai būtiskas inovācijas jaunu darba vietu radīšanai, izglītības piedāvājuma pilnveidei, talantu un investīciju piesaistei!
13.oktobrī notika projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” noslēguma konference, kurā Valmieras un Ventspils pārstāvji dalījās pieredzē par īstenotajām aktivitātēm, sasniegtajiem rezultātiem un gūtajām atziņām.
Atklājot konferenci UIA programmas direktors Tim Caulfield atzina, ka arī programmas ietvaros šis ir bijis unikāls projekts, jo sadarbojušās 2 pilsētas ar tik lielu savstarpējo attālumu. Tas, vērtējot projekta iesniegumu radījis nelielas bažas, bet īstenotās aktivitātes un sasniegtie rezultāti ir patiešām iespaidīgi, kas noteikti nostāda šīs divas Latvijas pilsētas līdzās daudz lielākām Eiropas pilsētām.
Ventspils valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš: “Esam ļoti gandarīti, ka mūsu projekts tika izvēlēts tik sīvā konkurencē, kā vienīgais Baltijas valstīs Eiropas Komisijas “Pilsētu inovatīvo darbību programma” ietvaros. Šis projekts ir bijis īpašs ar ciešo sadarbību starp kopumā 10 partneriem no pašvaldībām, izglītības iestādēm, biznesa atbalsta organizācijām un komersantiem. Daudzveidīgas aktivitātes ir īstenotas ar mērķi vietējā ekonomikā radīt jaunas darba vietas un attīstīt prasmes, kas nepieciešamas šodienas un nākotnes darba tirgū.”
Īstenotais projekts ir parādījis, ka, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu no Latvijas reģioniem ir nepieciešams komplekss aktivitāšu kopums, kas ietver savstarpēji koordinētas darbības starp pašvaldības īstenoto politiku, izglītības piedāvājumu konkrētajā teritorijā un uzņēmējdarbības vidi. Pilsētām nemitīgi jāmeklē jauni risinājumi, lai sekmīgi attīstītos un nodrošinātu saviem iedzīvotājiem augstu dzīves kvalitāti.
Valmieras novada pašvadības priekšēdētājs Jānis Baiks norādīja: “Pateicoties šim projektam pilsētā esam izmēģinājuši un testējuši dažādas inovācijas un raduši tieši Valmierai piemērotākos risinājumus, kas ne vienmēr ir iespējams pamatbudžeta ietvaros, jo jārisina daudz saimnieciskas vajadzības. Svarīgi ir bijis radīt iespējas cilvēkiem darboties un attīstīt savas idejas šeit uz vietas, tāpēc īpašs prieks par projekta ietvaros izveidoto koprades darbnīcu “DARE”, kur ikviens iedzīvotājs un uzņēmējs var izstrādāt jaunus prototipus ar modernām iekārtām.”
Projekta rezultātā sniegts karjeras attīstības atbalsts vairāk kā 500 jauniešiem, izveidota platforma LIVIN Ventspils ar kuras palīdzību pilsētai piesaistīti vairāk kā 100 speciālisti, izveidota progresīva jauniešu karjeras konsultēšanas un vasaras nodarbinātības programma, kas sasaistīta ar vietējā tirgus vajadzībām un nākotnes profesijām, kuru izmantojuši vairāk kā 400 jaunieši. Piesaistīti 16 jauni investori un pārkvalificēti vairāk kā 200 cilvēki. Būtiski stiprinātas pilsētās esošās augstskolas un tehnikumi, ieviešot jaunas izglītības tehnoloģijas un inovācijas dažādās studiju programmās. 17 komersanti saņēmusi atbalstu inovāciju ieviešanai savos uzņēmumos. Izglītībā radīti vairāki risinājumi, kas tiek un tiks izmantoti tālu pāri abu pilsētu robežām, kā, piemēram, informatīvs resurss karjerasmateriali.lv un digitālais karjeras portfolio. Un tie ir tikai daži no projekta sasniegtajiem rezultātiem, kas bijis iespējams pateicoties piesaistītajam finansējumam un kvalitatīvajam partnerības darbam.
Noslēguma konferencē piedalījās 213 dalībnieku, no tiem pašvaldību pārstāvji, izglītības jomas eksperti, darba devēju un biznesa attīstības organizāciju pārstāvji, kā arī ministriju un valsts aģentūru speciālisti.
Noslēguma konferenci var noskatīties: https://ieej.lv/FbP9d
Vairāk par projektu: https://ieej.lv/1jUmc
Fotogalerija pieejama šeit: https://ieej.lv/1I8DY
Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” ietvaros. Šī ziņa atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.
Informāciju sagatavoja: Laura Čodere, projekta vadītāja.
