Svinot Valsts valodas dienu, 15. oktobrī Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā jau trešo gadu pēc kārtas norisinājās izcilā valodnieka Jāņa Endzelīna piemiņai veltītā skolēnu radošo darbu konkursa “Apvidvārdi un vietvārdi” noslēguma un apbalvošanas pasākums. Pasākums pulcēja jaunos autorus, pedagogus un valodas entuziastus no visas Latvijas, lai godinātu mūsu dzimtās valodas bagātību un noskaidrotu šī gada labāko darbu autorus.
Konkursu rīkoja Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskola valodnieka dzimtajā Kauguru pagastā, aicinot piedalīties Latvijas vispārizglītojošo skolu 4.–9. klašu skolēnus. Tā mērķis ir veicināt skolēnu dziļāku interesi par valodnieku Jāni Endzelīnu un viņa ieguldījumu latviešu valodas izpētē, attīstīt radošā darba iemaņas un sekmēt izpratni par valodas daudzveidību laikā un telpā.
Šogad žūrija izvērtēja 39 skolēnu darbus – pasakas, teikas, esejas un nostātus. Dalībnieku ģeogrāfija bija ļoti plaša: darbi tika iesniegti no Neretas, Aizkraukles, Ķekavas, Praulienas, Rīgas, Jaunpiebalgas, Valmieras un citām vietām. Īpašs prieks, ka atsevišķu skolu audzēkņi un skolotāji konkursam atsaucas jau vairākus gadus pēc kārtas.
Skolēni savos darbos atklāja vietvārdu, apvidvārdu un māju nosaukumu vēsturi, teikas un personīgos novērojumus. Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas 5. klases skolniece Amēlija Homiča savā darbā raksta: “Vietvārdi nav tikai dīvaini vārdi uz kartes, bet gan vārdi, kas mums stāsta par dažādām latviešu teikām, leģendām un stāstiem, patiesiem vai nē.” Meitene aicina katrā brīvā mirklī “nesēdēt telefonā”, bet gan uzmeklēt savas mājas stāstu.
Arī Gusts Alberts no Rīgas Centra humanitārās vidusskolas pētīja vietvārdus savā apkārtnē, uzsverot: “Vietvārdi ir mazi virsrakstiņi un vēstures glabātāji, kas satur ļoti daudz informācijas. Šoreiz man jādodas uz bibliotēku, jo šī vēsture un literatūra dzīvo tepat manā ikdienā un padara manu apkārtni par patiešām interesantu vietu.”
Savukārt Anna Beļūne no Jāņa Jaunsudrabiņa Neretas vidusskolas iepazinās ar novadnieka rakstītajiem “Zaļās grāmatas” un “Baltās grāmatas” stāstiem. Viņas darbā pieminēti dažnedažādi apvidvārdi – Osāni, Šausmāni, Sluķines, Sesku puriņš, Salati un citi –, liekot aizdomāties katram, lai bagātinātu savu valodu un vērtu vārdus spožās krellēs. Par apvidvārdu nezināšanu un pārpratumiem savā nostāstā rakstīja Valērija Saviča no Ķekavas vidusskolas, attēlojot zēnu sarunu: “– Uzvelc naģeni, ārā ir karsti! – Priekš kam man varde uz galvas, jo naģe taču ir varde.” Meitene tādējādi uzsvēra, ka svarīga ir arī mūsu valodas skaidra izruna un vārdu nozīmes izpratne.
Aizkraukles vidusskolas 5. klases skolniece Liene Utināne atklāti dalījās savās pārdomās par darba tapšanu: “Es rakstīju šo pasaku diezgan ilgi, mamma ielika komatus tur, kur es biju aizmirsusi ielikt. Man ļoti patīk rakstīt pasakas, tas ir tik interesanti. Man ir vienalga, kuru vietu es dabūšu, galvenais es piedalījos.”
Iesniegtos darbus izvērtēja kompetenta žūrijas komisija Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas direktores Ivetas Rambolas vadībā. Komisijā darbojās LU Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Dr. philol. Sanda Rapa, Valmieras novada Izglītības pārvaldes Metodiskā dienesta vadītāja Jogita Griķe, Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Aija Dubova un Kauguru pagasta bibliotekāre Daiga Miglava.
Konkursa pirmo vietu un 70 EUR naudas balvu ieguva Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 4.a klases skolniece Anete Alberta par darbu “Upju draudzība” (skolotāja Inga Fokrote). Otro vietu un 50 EUR naudas balvu izcīnīja Jaunpiebalgas vidusskolas 6. klases skolniece Beāte Janeka par darbu “Kamēr dzīvo vārdi” (skolotāja Jolanta Glāzere), savukārt trešo vietu un 30 EUR naudas balvu saņēma Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas 6. klases skolniece Madara Girgensone par darbu “Kā radās “Papardes”” (skolotāja Aija Dubova).
Atzinības un 20 EUR naudas balvas tika piešķirtas Gustam Albertam no Rīgas Centra humanitārās vidusskolas (skolotāja Zane Kalniņa), Jānim Klīdzējam no Valmieras Viestura vidusskolas (skolotāja Laima Drande), Nikijai Kimai Markitānei no Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas (skolotāja Aija Dubova), Elzai Urbiņai no Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas (skolotāja Elza Zeibote) un Amēlijai Homičai no Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas (skolotāja Liene Čevere).
Arī šogad Valsts valodas dienas noslēguma pasākumā piedalījās iedvesmojoša kultūras personība. Dalībniekiem bija iespēja tikties ar pedagoģi, koklētāju un rakstnieci Ievu Veidi, grāmatas “Piens un asinis” autori. Tikšanās laikā klātesošie varēja iedvesmoties no autores bagātīgās, plūstošās un tēlainās valodas, kas rosināja katru klātesošo vēl vairāk novērtēt un kopt savu dzimto valodu.
Paldies visiem konkursa dalībniekiem, skolotājiem un organizatoriem par ieguldīto darbu un dzimtās valodas vērtību apzināšanu!
Par valodnieku Jāni Endzelīnu
Jānis Endzelīns dzimis 1873. gada 22. februārī Kauguru pagasta “Mičkēnos”. Viņa mūža darbs ir kopā ar Kārli Mīlenbahu sastādītā “Latviešu valodas vārdnīca”. Valodnieka īpašā kaislība bija vietvārdi un apvidvārdi, kuru vākšanai viņš savulaik rīkoja valodas talkas visā Latvijā.
