11.martā Valmieras Zonta kluba Atzinības rakstu un metālmākslinieka Andra Dukura darināto rozi saņēma kinorežisore, grāmatu autore Dzintra Geka-Vaska, pateicoties par ieguldījumu iedzīvotāju, kuri piedzīvojuši izsūtījumu Sibīrijā, dzīvesstāstu apkopošanā un nodošanā nākamajām paaudzēm, gan veidojot dokumentālās filmas, gan stāstus apkopojot grāmatās.
“Tas ir liels pagodinājums. Pēdējā gada laikā visi esam saistīti ar domām par karu Ukrainā, par trauslo situāciju pasaulē, nenormālo agresora valsti Krieviju. 1949. gadā mana mamma ar trīs maziem bērniem slēpās bunkurā. Tur viņa satuvinājās ar manu tēvu. Es esmu bunkura bērns. Domāju par spēcīgām sievietēm, par manu mammu un daudzām citām mammām, kuras Sibīrijā dzemdēja bērnus. Ir neiedomājami, ko viņas pārdzīvoja, tāpēc šī grāmata ir veltījums mātēm, piemiņa. Paldies par pagodinājumu saņemt apbalvojumu,” pateicās Dzintra Geka-Vaska.
2001.gadā ar filmu “Sibīrijas bērni” aizsākās cikls, kurā pašlaik ir jau sešas filmas. “Šodien šeit ir arī operators Aivars Lubānietis, ar kuru kopā strādājam kopš 1983. gada, esam vienā komandā, dokumentējot stāstus Sibīrijā. Sākām ar 1941. gada bērniem. Kad 2000. gadā aizbraucām uz Krasnojarskas apgabalu, mums bija viena palienēta kamera, naudas nebija, braucām ar vilcieniem un kuģīšiem, taču jau 2001. gadā iznāca pirmā filma par Sibīrijas bērniem. Intervijas turpinājās, cilvēki atsaucās, lai pastāstītu par savu likteni, uzklausījām pēcnācējus, tā tas turpinās. 2005. gadā, kad interviju bija jau tik daudz, sapratu, ka jāizdod grāmata. Ar pērn iznākušo grāmatu “Mātes Sibīrijā” esmu izpildījusi solījumu, ko devu 1941. gada Sibīrijas bērniem. Šī grāmata ir izraisījusi sabiedrības interesi, arī daudzi jauni cilvēki pateikušies par tās izdošanu, par to, ka aplūkojamas fotogrāfijas. Iespējams, nākamā grāmata būs par tēviem Sibīrijā. Sibīrija, izsūtījums un cilvēku likteņi ir tēma, kas svarīga arī nākamajām paaudzēm, domājot par jēgu, par dzīvi,” stāsta Dzintra Geka-Vaska.
“Apbalvojumu, kas veltīts spēcīgai sievietei, piešķiram, gan atgādinot par sievietes spēku un daudzslāņaino nozīmi pasaulē, gan arī stiprinot citas sievietes. Kopš pagājušā gada februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir grūti par kaut ko priecāties līdz galam. Pateicamies Dzintrai Gekai-Vaskai par spēku un stāstiem, nenogurstošo rūpi sabiedrības redzeslokā turēt šo neiedomājami smago tēmu. Bet, spēka stāstus stāstot, mēs kļūstam stiprāki,” Dzintru Geku-Vasku sveica Valmieras bibliotēkas vadītāja Daiga Rokpelne.
Klātesošajiem bija iespēja uzzināt vairāk par dažādu likteņstāstu dokumentēšanu, kā arī dzirdēt atmiņstāstus par pieredzēto izsūtījumā Sibīrijā. Norisi muzikāli bagātināja Zane un Māris Rozenfeldi.
Rozes dienu, kas Valmierā notika jau 17. reizi, rīko Valmieras Zonta klubs. Tās laikā Atzinības rakstu saņem izcila sieviete par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā.
Jāpiemin, ka Rozes dienā tiek vākti līdzekļi stipendijai (administrē nodibinājums “Vītolu fonds”) talantīgai, sekmīgai un sabiedriski aktīvai skolas absolventei no maznodrošinātas ģimenes pirmā gada augstskolas studijām Latvijā.
Starptautiskā nevalstiskā labdarības organizācija Zonta International darbību Latvijā sāka 1993. gadā. Šobrīd Latvijā ir četri Zonta klubi, kuros ir vairāk nekā 50 dalībnieces, iesaistoties mērķprogrammās un projektos, lai uzlabotu meiteņu, jauniešu un sieviešu dzīvi vietējā un starptautiskā mērogā. Valmieras Zonta klubs dibināts 2002. gadā.