Māksliniece Daina Dagnija piedzima 1937. gadā Latvijā. Viņas tēva – Rūdolfa Jēkabsona dzimtā vieta ir Ķoņu pagasta “Lungas”. Rūjienieši tās saucas par čigānu Lungām un teica – dulli kā no Lungām. Ir pļaujas laiks, lungieši uzvelk koka gultas ābelēs un lasa grāmatas.
Dainas tētis piedalījās Brīvības cīņās, uzdienēja par virsnieku, tika nosūtīts uz Varšavas Kara akadēmiju. Izglābās no Litenes.
1944. gada oktobrī ģimene devās ar kuģi uz Dancigu, 1951. gadā uz Ameriku.
2001. gadā Daina nolēma atgriezties Latvijā, kur dzīvoja un strādāja līdz pat 2019. gadam, kad devās mūžībā.
Rūjienas Izstāžu zālē bijušas divas Dainas Dagnijas gleznu izstādes – “Sieviete un govs” un “Senču ezeri”. Īpaši mīļš viņai bija Burtnieku ezers.
2022. gada 5. augustā Izstāžu zālē atklāja D.Dagnijas trešo – tekstilkolāžu – izstādi “Valdniece”.
Par aizraušanos ar tekstilkolāžām māksliniece stāstīja: ”Viss aizsākās 60. gados Ņujorkā ar Presas kundzi, kas pieskatīja manu mazo puiku. Kādā reizē, kad biju apslimusi, viņa man atnesa maisiņu ar krāsainiem drēbju izgriezumiem. Es vienmēr esmu bijusi radoša, tad es sāku “spēlēties” ar šiem drēbju gabaliņiem, un man patika tas, kas man sanāca. Jau Ņūdžersijā dzīvojot, apzināti gāju uz “garāžu izpārdošanām” un meklēju apģērbu gabalus, kas man patika. Interesantas lietas varēja atrast arī baznīcās. Materiāli savācās ļoti daudz. 70. gados savācu daudz mežģīņu. Tagad, atceroties savus pirmos kolāžas darbus, jāsaka, ka tie bija primitīvi. Arvien vairāk strādājot šajā tehnikā, sāka veidoties sejas. Man prasa, kāpēc manos darbos ir sievietes nevis vīrieši? Ar vīriešiem es nevaru tik brīvi, jo, materiālus saliekot kopā, veidojas tēls, raksturs. Sievietes ir vairāk smukas nekā nesmukas un veidojas pašas no sevis. Sievietes tēls veidojas dabīgi. Tajā es izsaku sievietes jūtas. Neviena no sievietes sejām nav redzēta, noskatīta dzīvē, pamatā viss tiek veidots tā, lai būtu prieks skatīties. Nevar teikt, ka man ir tikai sievietes – eņģelis ir bez dzimuma. Mani eņģeļi ir īpaši. Kāpēc? Kādā reizē kopā ar draudzeni atradu ļoti senu drēbi – zeltītu priestera apģērbu no renesanses laikiem. Šo īpašo materiālu es izmantoju tikai eņģeļiem, nevienā citā manā darbā tas netiek izmantots.”
Mākslas zinātnieks Māris Brancis par Dainas Dagnijas tekstilkolāžām saka: “Māksliniece uzbur pasaku zemi, kur visi cilvēki ir laimīgi, saule mirdz ik dienas un siltums aplaimo ikvienu. Krāšņajā un dzīvespriecīgajā pasaulē valda dažādu tautu sievietes savos viskošākajos tērpos, princeses, par kurām bērnībā sapņo būt ikkatra meitene un latviešu tautumeitas.”
Dainas Dagnijas 25 tekstilkolāžu izstāde “Valdniece” būs atvērta līdz gada beigām.
