2024. gada 15. maijā plkst. 10:00 notiks trešā starptautiskā konference “Kodolenerģija Latvijai”. Konferences mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izpratni par kodolenerģijas lomu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Kodolenerģija ir būtiska zema oglekļa alternatīva fosilajam kurināmajam. Kodolenerģija veido gandrīz 26 % no Eiropas Savienībā kopā saražotās elektroenerģijas un nodrošina aptuveni pusi no zema oglekļa satura elektroenerģijas.
Konferencē uzstāsies pasaules līmeņa enerģētikas un kodolenerģijas eksperti no Latvijas un ārvalstīm.
Konferenci atklās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, habilitētais fizikas doktors Andris Šternbergs.
Kodolenerģijas aktualitāti Latvijā apliecina Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais un 2024. gada janvārī un atkārtoti martā publicētais informatīvais ziņojums “Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā”, ar kuru konferences dalībniekus iepazīstinās Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska.
Kāds ir Igaunijas ceļš uz kodolenerģiju? Igaunijas Klimata ministrija 2023. gadā publicēja ziņojumu “Kodolenerģijas ieviešanas iespējas Igaunijā”, uz kuru balstoties Igaunijas parlaments pieņems lēmumu par kodolenerģijas nākotni Igaunijā. Igaunijas Kodolenerģijas darba grupas koordinatore Rēlika Runnela konferencē pastāstīs, par kodolspēkstacijas būvniecības sagatavošanās darbiem Igaunijā atbilstoši Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadlīnijām.
Kas būtu jāņem vērā, apsverot tiesiskā regulējuma izstrādi kodolenerģijas ieviešanai Latvijā? Igaunijas valdību par tiesību aktiem kodolenerģijas jomā konsultēja Kāstltaunas (Apvienotā Karaliste) tiesību direktors Saimons Stetfords, kurš ir darbojies kodolenerģijā vairāk kā 12 gadus, un savā praksē ir koncentrējies uz enerģētikas un vides tiesībām. Konferencē viņš prezentēs jaunu pieeju kodolenerģijas tiesiskajam ietvaram un regulējumam.
Kādu kodolreaktoru tehnoloģiju izvēlēties? Kāda ir pieredze citās Eiropas Savienības valstīs? 2023. gadā Polijas Klimata un vides ministrija pēc uzņēmuma Orlen Synthos Green Energy (OSGE) ierosinājuma izlēma par 24 GE Hitachi Nuclear Energy mazo modulāro reaktoru BWRX-300 izvietošanu sešās vietās Polijā. Karaliskā Tehnoloģiju institūta (Zviedrija) profesors Vaclavs Gudovskis, kurš ir OSGE vecākais padomnieks un vairāk kā 100 zinātnisku rakstu autors par kodoltehnoloģiju, kodoldatiem un cietvielu fiziku, konferencē iepazīstinās ar mazo modulāro reaktoru BWRX-300 izvietošanas progresu Polijā.
Kāda ir pieredze Francijai – Eiropas Savienības valstij, kurā ir izvietotas 56 kodolspēkstacijas un kura procentuāli visvairāk – 70% elektroenerģijas iegūst no kodolenerģijas? Kā Francija paredz sasniegt klimata neitralitāti? Par to konferencē stāstīs kodolenerģijas padomnieks Francijas vēstniecībās Lielbritānijā, Somijā un Baltijas valstīs Nikolass Deviktors, kurš ir nodarbojies ar kodolenerģētikas risku pārvaldību un drošības pētījumiem, piedaloties eksperimentālu reaktoru izstrādē.
Kodolenerģija ir viena no drošākajām tehnoloģijām, kuras iespējas sabiedrība nenovērtē, bet riskus pārvērtē. Lai sabiedrībai, lemjot par kodolenerģijas ieviešanu, nebūtu jāuztraucas par riskiem un drošību, kodolspēkstaciju būvniecībai un ekspluatācijai ir jāatbilst augstākajiem standartiem un jānodrošina visu risku samazināšana līdz minimumam. Kā darīt ar inovatīviem paņēmieniem, konferencē stāstīs Northcourt direktore Zemfira Nota (Apvienotā Karaliste), kurai ir vairāk kā divdesmit gadu pieredze kodoltehnoloģiju apdrošināšanā.
Attīstot kodolenerģiju valstī, būtisks ir jautājums, vai un kā kodolenerģija ietekmēs elektrības cenas. Konferences dalībniekiem pētījumu par kodolenerģijas ietekme uz nākotnes elektrības tirgus cenām prezentēs Rīgas Tehniskās universitātes profesors Antans Sauhats un vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis.
Savukārt Latvijas Universitātes kodolu dalīšanās projektu koordinators Agris Auce konferences noslēgumā sniegs kopsavilkumu par kodolenerģiju Latvijā reģiona un pasaules kontekstā.
Konferencē aicinām piedalīties dalībniekus no valsts un pašvaldību institūcijām, enerģijas ražošanas un sadales uzņēmumiem, studentus un skolēnus, kā arī visus, kam interesē enerģijas ražošana, kas ir videi draudzīga, prasa maz dabas resursu, aizņem mazas dabas teritorijas un praktiski nerada izmešus. Konference dalībniekiem būs pieejama gan tiešsaistē, gan klātienē Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēkas konferenču zālē Paula Valdena ielā 5, Rīgā. Konference notiks ar sinhrono tulkojumu latviešu un angļu valodā, tajā var reģistrēties bez maksas konferences mājaslapā: https://nuclear.lv/.
Konference norisināsies ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta “Tehnoloģiju zināšanas Latvijas nākotnei” ietvaros (līguma numurs: 2024.LV/NVOF/MIC/033/33). Konferenci organizē un par saturu atbild nevalstiskā organizācija “Attīstības un inovāciju mācību centrs”. Konferenci atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, SIA “Fazer Latvija”, bezpeļņas organizācija “Generation Atomic”, starptautiskā organizācija “World Nuclear Association”, starptautiskā kustība “Stand Up for Nuclear” un SIA “Odo”.
Papildu informācija:
Ieva Vītoliņa, konferences koordinatore
biedrība “Attīstības un inovāciju mācību centrs”
E-pasts: Tālr.: +371 29215073