2. februārī, Pasaules mitrāju dienā, Dabas aizsardzības pārvalde aizsāk pasākumu sēriju visa mēneša garumā, kas ļaus apzināties lielo mitrāju nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā un kļūt par daļu no mitrāju saglabāšanas procesa. Ar šī gada Pasaules mitrāju dienas vadmotīvu – ir laiks atjaunot mitrājus – ikviens ir aicināts piedalīties un aktīvi iesaistīties atjaunošanas darbos jau tagad.
Ik gadu Mitrāju dienai tiek izvēlēts savs vadmotīvs. Šogad uzsvērta tūlītēja nepieciešamība rīkoties un atjaunot mitrājus visā pasaulē, jo pēdējo 50 gadu laikā pasaulē kopumā izzuduši vairāk nekā 35% mitrāju, kuru skaits samazinās ar trīs reižu lielāku ātrumu nekā meži.
Klimata pārmaiņu rezultātā Pasaules mitrāju dienu atzīmē aizvien plašāk. Lai vairotu sabiedrības izpratni par mitrājiem Latvijā un mudinātu iesaistīties to saglabāšanā, Dabas aizsardzības pārvalde februārī piedāvā daudzveidīgas aktivitātes, kas veltītas šai vērtīgajai ekosistēmai.
Informācija par februārī plānotajiem mitrājiem veltītiem pasākumiem atrodama Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā.
Mitrāji kā ekosistēmas ir ļoti nozīmīgi gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, gan cilvēka dzīvē. Tie dabā darbojas kā dabiskie ūdens filtri, ūdens uzkrājēji plūdu laikā, klimata pārmaiņu novērsēji, kā arī mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem, kas īpaši pielāgojušies dzīvei pārmitros apstākļos.
Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2 256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7 % no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9 %, bet kūdras purvi aizņem 10,4 % no Latvijas teritorijas.
Ramsāres vieta, dabas liegums “Ziemeļu purvi” atrodas Ziemeļvidzemē, Valmieras novada Ramatas pagastā un Limbažu novada Staiceles pagastā. Dabas liegums izveidots 1977. gadā un kopā ar Igaunijā esošajiem Nigulas rezervāta purviem veido pārrobežu aizsargājamo teritoriju “Ziemeļlivonija”. Dabas liegums sastāv no vairākiem augstajiem purviem – Oļļas, Pirtsmeža, Limšānu, Kangaru un Sokas purva. Ziemeļu purvi ir viens no lielākajiem neskartajiem augsto purvu masīviem Baltijas valstīs.
Mitrāji ir vietas, kurās pastāvīgi ir ūdens vai tas tajās uzkrājas periodiski. Pastāvīgi mitras vietas ir purvi, ezeri un upes. Savukārt, periodiski applūstošas teritorijas ir palieņu pļavas. Mitrājos ir sastopami augi un dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī vai kuriem ir nepieciešami pārmitri apstākļi, tāpēc tie ir ļoti jutīgi pret mitruma apstākļu izmaiņām.
Kopš 2004. gada dabas liegums “Ziemeļu purvi” iekļauts Natura 2000 vietu sarakstā, lai aizsargātu Eiropas Savienības nozīmes biotopus un retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, kā piemēram, spilvainais ancītis, pundurbērzs, ciņu mazmeldrs, spilgtā purvuspāre, strauta nēģis un citi.
Pasaules mitrāju diena tiek atzīmēta kopš Ramsāres jeb Mitrāju konvencijas parakstīšanas 1971. gadā. Konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai, un tās misija ir mitrāju aizsardzība un apdomīga izmantošana. Latvija šai konvencijai pievienojās 1995. gadā.