Gadsimtiem ilgi uzticams līdzgājējs rudenim Valmierā ir Simjūda gadatirgus. Rudenim kabatās viss šajā gadā augušais un vēl krietna sauja nākotnei, Simjūdam – sensenas prasmes, kas dzīvo ārpus laika robežām. Tradīciju apturēja karš, līdz 1996. gada rudenī ar Valmieras muzeja gādību senā kārtība atjaunota. Aicinām 10. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 14.00 uz Simjūda gadatirgu Valmierā, Rīgas ielas posmā starp Kārļa Baumaņa ielu un Limbažu ielu, kā arī Vecpuišu parkā, lai kopā atzīmētu jau 30. atjaunotā Simjūda tirgus gadskārtu.
Simjūda gadatirgus Valmierā jau kopš viduslaikiem
“Iespējams, ka Simjūda tirgus aizsākumi meklējami jau viduslaikos, kas ir pilsētu attīstības un amatniecības uzplaukuma laiks. Valmierā līdz ar krustnešiem ieradās amatnieki, kuri atveda līdzi arī savas amatu prasmes. 13. gadsimtā te izveidojās tirdzniecības ceļu krustpunkts, blakus pilij bija amatnieku apmetne, kas laika gaitā attīstījās par Valmieras pilsētu. 1352. gadā Valmiera minēta kā viena no Hanzas dalībniecēm – pilsētā uzturējās Hanzas tirgotāji. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem ir zināms, ka viduslaiku Valmierā darbojās kalēji, podnieki, kaula apstrādātāji, ādmiņi, kurpnieki, ratnieki, lina un vilnas audēji. Katrs laiks atstājis savu ietekmi uz amatniecību un mājražošanu. Sākot no 16. gadsimta vidus, kari skāra Vidzemi, Valmiera pēc vairākkārtējiem karu postījumiem kļuva atkarīga no apkārtējās muižās dzīvojošiem amatniekiem. Situācija mainījās zviedru pārvaldes laikā, Valmierā attīstījās austuves. Pilsētas dzīve sāka atjaunoties, te apmetās aizvien jauni amatnieki. Ap 17. gadsimtu parādījās pirmās rakstītās ziņas par tirgiem Valmierā – Annas, Matīsa un Simjūda tirgu. Ierastajai ikdienai svītru atkal pārvilka Ziemeļu karš. Valmierā amatniecība atjaunojās 18. gadsimtā, kad uz dzīvi pilsētā ieradās amatnieki no Saksijas, Prūsijas, Zviedrijas, Holšteinas. Savukārt pēc Vidzemes zemnieku brīvlaišanas 1819. gadā Valmierā pieauga iedzīvotāju, tostarp arī amatnieku skaits,” stāsta Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Simjūda tirgus attīstījās, kļūstot par vienu no Vidzemē lielākajiem, un tolaik bija pēdējais pirms ziemas iestāšanās. “Agrāk Simjūda tirgus notika pat trīs dienas. Ļoti tēlaini to romānā “Valmieras puikas” apraksta Pāvils Rozītis, atklājot, ka pat ganiņam bija obligāti jādod viena brīvdiena tirgus apmeklējumam. Tā nebija tikai tirgošanās, bet arī izklaides. Cilvēki satikās, sapazinās, bija mūzika, dejas, teātris un pat cirkus elementi. Bet kāpēc tieši Simjūds? Viduslaikos Simjūda tirgus sākās 28. oktobrī, kas ir Sv. Sīmaņa diena, pieminot laiku, kad likti pamati Sv. Sīmaņa baznīcai. Baznīcas kalendārā 28. oktobrī atzīmētas vārda dienas Sīmanim un Jūdam. Reizēm vārdi pierakstīti saīsināti – Sim. un Jūd. Tā arī radās tirgus nosaukums.”
1940.gadā karš apturēja tirgus darbību, padomju okupācijas laikā tirgus netika rīkots. “Iespējams, viens no iemesliem bija tas, ka tirgus pamatā ir latviskā dzīvesziņa, amatniecības prasmes, tāpēc padomju vara tirgu saskatīja kā draudu.”
Simjūda tirgus atjaunošanas pamatā – amatu prasmju un amatniecības stiprināšana
“Mūsu kādreizējais kolēģis, pedagogs, vēsturnieks, rakstnieks, Valmierā zināms un par Valmieru ļoti zinošs cilvēks Laimonis Liepnieks bieži stāstīja par Simjūda tirgu, atceroties vēl pēdējos, kas notika pirmskara gados. Tā bija viņa iniciatīva, ka tirgu vajadzētu atjaunot. Mūsu mērķis, atjaunojot tirgu, bija veicināt amatniecības nozares attīstību, amatu prasmju saglabāšanu un turpināšanos. Amatniecība ir viena no nozarēm, ko Valmieras muzejs pēta, uztur, par to stāsta. Mūsu krājumā lielākoties ir amatnieku darinājumi – darbarīki, mēbeles, tekstila izstrādājumi u.c. Atjaunotais Simjūda tirgus sākotnēji notika tā vēsturiskajā vietā pie Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas. Ļoti labi atceros sākuma gadus, kad zvanījām amatniekiem, pierunājām un aicinājām, jo jauns sākums ir lēns. Pirmajā atjaunotajā Simjūdā tirgotāju skaits nesasniedza pat 50. Ar katru gadu Simjūda slava aizskanēja arvien tālāk un tirgus rati sāka velties aizvien straujāk. Kad pilsdrupu un rātslaukuma teritorijā jau kļuva par šauru, tirgus izpletās jau Lāčplēša ielā. Šodien esam situācijā, ka, lai gan Simjūds notiek Rīgas ielas posmā un Vecpuišu parkā, uz to piesakās divreiz vairāk tirgotāju, nekā mums ir iespēja nodrošināt tirgošanās vietu.”
Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu Valmieras muzejam bija iespējams atkal runāt par amatniecību, tās nozīmi pilsētas attīstībā, par mūsu tautas vērtībām un tradīcijām. “Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas amatnieku kustība bija panīkusi, tāpēc mērķis bija atbalstīt amatniekus un rosināt iespēju tirgotājiem un pircējiem satikties. Simjūds visos laikos ir stiprinājis amatnieku kustību, piedāvājot satikšanās vietu ar izklaides iespējām. Vienmēr esam centušies, lai tirgus programmas piedāvājums ļautu piedzīvot arī kaut ko no viduslaiku Simjūda noskaņas. 30 pastāvēšanas gados tirgus laukumā dejots, dziedāts, baudītas senās mūzikas programmas un leijerkastes skanējums, mazākos tirgus apmeklētājus priecējušas teātra izrādes, ar aizrautību esam vērojuši cirka elementus, senās kaujas mākslas demonstrējumus, piedalījušies viduslaiku un mūsdienu atrakcijās un spēlēs, esam apguvuši jaunas prasmes viduslaiku ēdienu un dzērienu gatavošanas meistarklasēs. Atjaunotā tirgus pirmsākumos bija umurkumura stabs, aicinot drosmīgākos un veiklākos tajā uzrāpties, lai aizsniegtos līdz staba galā izvietotajām tirgotāju ziedotajām precēm. Pirmajā atjaunotā tirgus gadā pirmo reizi demonstrējām nesen tapušos senos tērpus.” Sākotnēji tirgus datums tika izvēlēts pēc iespējas tuvāk 28. oktobrim, bet, vairākkārt piedzīvojot lietavas, slapju sniegu un pat spēcīgu vēju, mainīts tirgus norises laiks, tagad tam notiekot oktobra pirmajā pusē.
10.oktobrī – atjaunotā Simjūda tirgus 30. gadadiena
Valmierā no dažādām vietām Latvijā sabrauks ap 350 tirgotāju. “Būs pārstāvēta Latgale, Kurzeme, Zemgale, protams, Vidzeme, tostarp mūsu Valmieras novada amatnieki un mājražotāji. Atlase nav viegla. Amatniecība un mājražošana kā nozare ir mainījusies. Ja viduslaikos tirgotājs, lai radītu galaproduktu, veica visu tā ieguves un sagatavošanas ciklu, piemēram, pats audzēja aitas, tad cirpa, gatavoja vilnu un tālāk no tās darināja kādu izstrādājumu, ko tirgū pārdeva, tad mūsdienās no cikla veikts viens vai daži posmi. Pieaudzis materiālu klāsts, sortiments, kas ir pozitīvi, jo tirgotāju piedāvājums un pircēju pieprasījums ir nemitīgā mijiedarbībā. Amatniecība seko līdzi laikam, vienlaikus tiek saglabātas un nodotas tālāk dažādu amatu prasmes un dzinulis radīt pašam. Tirgus ir nepārtraukti mainīgs, dzīvs organisms.”
Aicinot piedzīvot viduslaiku tirgus noskaņu, arī šogad būs teātra izrāde bērniem, tāpat varēs labi izkustēties senajos dančos, baudīt tautas mūzikas skanējumu. Šogad būs kāds vēl atjaunotā Simjūda laikā nepiedzīvots notikums. “Jaunums, ka Vecpuišu parkā bez tradicionālā zaļo stādu laukuma un kultūras programmas Simjūda tirgus laikā būs arī krāmu tirgus. Tā, iespējams, mūslaiku cilvēkiem šķiet kā nesen radīta aktivitāte, bet patiesībā 17. gadsimta raksti par tirgiem Valmierā vēsta, ka tie saukti par lopu un krāmu tirgiem. Lopu tirgus nebūs, kaut gan kāds āzītis, kaziņa vai trusītis vienmēr priecē apmeklētājus, viņus satikt un apskatīt būs iespējams arī šogad. Krāmu tirgus mūsdienās ir arī aicinājums dot lietām otru dzīvi, tā palīdzot visai planētai.” Jāpiemin, ka tirgotājiem uz krāmu tirgu pieteikšanās ir līdz 27. septembrim, plašāk Valmieras muzeja tīmekļvietnē valmierasmuzejs.lv.
“Simjūda tirgus ir atradis vietu sabiedrības dzīvē. Amatnieks darbā ieliek savu sirds siltumu, piederību tautai, zemei, iedod lietai uzdevumu. Gan viduslaikos, gan mūsdienās Simjūds ir nozīmīgs ne tikai ekonomiskajā, bet arī kultūras un sabiedriskajā ziņā. Amatniecības tirgos rādīt dažādos saglabājušos amatus ir latviskā dzīvesziņa, īpašais kods, ko mums turpināt palīdz arī Simjūda gadatirgus. Tas ir viens no Valmieras simboliem, ko pazīst ne tikai Latvijā. Nereti tūrisma firmas Simjūdu izvēlas kā galamērķi, aicinot ārzemju viesus to apmeklēt. Liels prieks, ka nemainīgi tirgū dzirdam arī igauņu valodu – arī mūsu tuvākie kaimiņi igauņi Simjūdu ļoti iecienījuši. Kopumā tirgus atstāj jautra astoņkāja iespaidu – izpleties uz visām pusēm, tas aicina satikties, iepazīt plašo piedāvājumu, baudīt kultūras programmu un ļauties tirgus kņadai.”
Apaļajā atjaunotā Simjūda jubilejā Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma novēl:
“Lai ne tikai Simjūda tirgus, bet arī citi mājražotāju un amatnieku darinājumu tirgi visā Valmieras novadā turpina attīstīties, stiprina savu nozīmi kā notikumi, kas palīdz saglabāt, uzturēt un izkopt amatniecības prasmes, lai amatnieku un mājražotāju darinājumu tirgi ir vēl viena vieta, kur piedzīvot mūsu tautas tradīcijas, latvisko dzīvesziņu, lepoties ar to un nodot tālāk nākamajām paaudzēm!”
