Mazsalaca ir vieta, kur dzimis un audzis uzņēmējs, velosipēdu ražotājs Gustavs Ērenpreiss, šajā pusē cēlusies visa Ērenpreisu dzimta, un nostāsti vēsta, ka tās pārstāvji allaž bijuši centīgi un darba tikumu mīloši cilvēki.
Laikā, kad lauku ļaudīm tika doti uzvārdi, lielākā daļa ļaužu par uzvārdiem pieņēma savu māju nosaukumus vai izvēlējās kādu meža zvēru, kādu koku vai ko citu dabā sastopamu. Taču, kad Ērenpreisu dzimtas priekštecis no Valtenberģu muižas aizgāja pie muižkunga, lai izvēlētos uzvārdu, muižkungs to apturēja un teica, ka viņš pats tam uzvārdu izvēlēšot. Pateicībā par vīra uzcītību un darbu muižā muižkungs tam piešķīra uzvārdu Ērenpreiss, kas vācu valodā nozīmē godalga. Acīmredzot tas bija pelnīti.
Mazsalacā ik gadu godina Gustava Ērenpreisa piemiņu, svinot Ērenpreisa svētkus. Šogad svētki izskanēja dižā uzņēmēja 135. jubilejas priekšvakarā no 16. līdz 19. jūlijam. Viena no aizraujošākajām šo svētku norisēm ir veloparāde, kuras dalībnieki izrotā savus velosipēdus un rotājas arī paši, ik gadu iejūtoties 20.–30. gadu tēlos.
Gustavam Ērenpreisam 135 gadi apritēs 5. augustā – 1891. gada 5. augustā Mazsalacas strādnieku Lībija un Annas Ērenpreisu ģimenē piedzima dēls, kuram deva vārdu Gustavs.
Pēc arodskolas absolvēšanas 1907. gadā Gustavu Ērenpreisu pieņēma darbā Eduarda Bērziņa velosipēdu būvētavā Rīgā. Gustavs savas darbības laikā ieviesa jaunus tehnoloģiskos risinājumus un tika iecelts par velosipēdu darbnīcas tehnisko vadītāju, bet pēc darbnīcas īpašnieka nāves – par uzņēmuma faktisko vadītāju. Tolaik darbnīcā izgatavoja velosipēdus “Baltija” un motociklus, kā arī nodarbojās ar angļu motociklu Triumph un Douglas tirdzniecību Baltijā.
Pirmā pasaules kara laikā darbnīcu evakuēja uz Krieviju, bet pēc kara nebija saglabājies nekas, lai darbnīcu Rīgā atjaunotu. 1921. gadā Gustavs Ērenpreiss sāka sava uzņēmuma veidošanu. Pirmo kapitālu viņš ieguva, saremontējot un pārdodot dažus Bermonta armijas pamestos automobiļus. “Velosipēdu un motociklu darbnīcā G. Ērenpreis” ar jau agrāk pazīstamo nosaukumu “Baltija” tika izgatavoti pirmie G. Ērenpreisa divriteņi.
1927. gada sākumā Rīgā, Brīvības ielā 82 durvis vēra jauns uzņēmums “Gustavs Ērenpreiss velosipēdu fabrika”, sākotnēji tirgū parādoties jaunai markai G. Ērenpreis Īstais, bet drīz pēc tam velosipēda nosaukums tika nomainīts un tirgū parādījās velosipēds G. Ērenpreis Original, kas strauji iekaroja popularitāti sabiedrībā. Augsta izstrādājuma kvalitāte, izturīgs rāmis un īpaši augstas kvalitātes patentēta velosipēda brīvrumba ļāva konkurēt ar Rietumeiropas velosipēdu ražotnēm, kuru produkcija nebija piemērota Latvijas lauku ceļiem. Uzņēmums turpināja augt un 1930. gadā pārcēlās uz jaunajiem cehiem Brīvības gatvē 2 (tagad Brīvības iela 193). Fabrikas kvartāls nemitīgi attīstījās un paplašinājās – tikai 1937. gadā tika pabeigts arhitekta Aleksandra Klinklāva projektētais galvenais korpuss pie Gaisa tilta.
Trīsdesmitajos gados Latvijā darbojās vairākas velosipēdu rūpnīcas un darbnīcas, bet viena no lielākajām bija “G. Ērenpreiss velosipēdu fabrika”, kas saražoja 10 000 – 40 000 velosipēdu gadā, un velosipēds Ērenpreis Original vēl šodien tiek glabāts kā vērtīga relikvija. Gustava Ērenpreisa darbību noteica trīs pamatvērtības – dizains, augsta kvalitāte un pieejamība ikvienam. Lai sasniegtu rezultātu – augstas klases velosipēdu, tika ieguldīts milzīgs darbs.
Uzņēmums plaši atbalstīja arī riteņbraukšanas sportu Latvijā. Ar G. Ērenpreisa velosipēdu fabrikas ražotajiem sporta velosipēdiem sacensībās piedalījās 1936. gada Berlīnes olimpisko spēļu dalībnieki Mārtiņš Mazurs un Arvīds Immermanis, treka riteņbraukšanas sporta pamatlicēji Latvijā ‒ Fridrihs Ukstiņš un Andrejs Apsītis, kā arī daudzkārtējie Latvijas meistari ‒ Vitolds Savičs un Jēkabs Vilsons.
Vislabākā reklāma fabrikas velosipēdiem bija Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens ‒ valstisks pasākums, kas no 1936. līdz 1939. gadam tika rīkots ar G. Ērenpreisa atbalstu. G. Ērenpreis Original velosipēdu braucēji katru gadu ieguva godalgotas vietas augstākajās kategorijās. Īpašus fabrikā gatavotus divriteņus sportisti varēja saņemt kā galveno balvu par uzvaru sacīkstēs.
1940. gada vasarā pēc padomju okupācijas varas rīkojuma G. Ērenpreisa fabrika tika nacionalizēta. 1941. gada vasarā, Rīgā ienākot vācu karaspēkam, fabrika atsāka darbu, velosipēdu ražošana turpinājās ļoti ierobežotā apjomā, nelielās partijās komplektējot velosipēdus no pirmskara sagatavēm, taču uzņēmums nebija G. Ērenpreisa īpašumā. G. Ērenpreiss cīnījās par iespēju atgūt fabriku. To viņš panāca 1943. gadā, taču jau 1944. gada vasarā G. Ērenpreiss pieņēma lēmumu doties bēgļu gaitās uz Vāciju. 1944. gada rudenī uzņēmums kārtējo reizi pārdzīvoja nacionalizāciju un kļuva par velosipēdu rūpnīcu “Sarkanā zvaigzne”, kas ražoja mopēdus.
Rūpnīca “Sarkanā zvaigzne” turpināja arī velosipēdu ražošanu, palielinot apjomus divas reizes, taču tā rezultātā dramatiski kritās kvalitāte. Pēckara periodā velosipēdi pamazām tika standartizēti, zaudējot unikālo, daudzu gadu laikā ierasto dizainu. Rūpnīcā “Sarkanā zvaigzne” velosipēdi tika izgatavoti līdz 1961. gada 18. martam, kad tika saražots pēdējais velosipēds “Rīga”. Tajā pašā dienā tika sākta jaunās produkcijas – motorvelosipēdu “Gauja” un mopēdu “Rīga-1” – ražošana. Diemžēl pēc neatkarības atjaunošanas, līdzīgi daudziem citiem rūpniecības objektiem, rūpnīca tika nolaista un nopostīta.
Gustava Ērenpreisa mūžs noslēdzās Detmoldā 1956. gadā, viņš ir apbedīts Augustdorfas kapsētā.
Gustava Ērenpreisa darbu velosipēdu ražošanas jomā mūsdienās attīsta Gustava brāļa Arnolda Ērenpreisa mazmazdēls Toms Ērenpreiss, izstrādājot un ražojot jaunos Ērenpreiss velosipēdus. 2012. gadā tika izstrādāti un tirgū palaisti četri velosipēdu modeļi ‒ “Tom”, “Greta”, “Paula” un “Gustav”. Modeļu klāsts tiek papildināts un uzlabots.
Toms Ērenpreiss aktīvi turpina dzimtas iesākto velo kultūras veidošanu Latvijā, jau sešus gadus restaurējot senlaiku velosipēdus un rīkojot dažādus pasākumus velo kultūras attīstīšanai, piemēram, Tvīda braucienu, viņš ir allaž gaidīts viesis arī Ērenpreisa svētkos Mazsalacā.
Jauno velosipēdu pamatā ir rūpīga komplektācija, pārdomājot katru detaļu, lai tā būtu augstākās kvalitātes un kalpotu ilgam laikam. Divi ekskluzīvākie modeļi ir ar interesantiem dizaina elementiem un augstāku kvalitāti, kur izmantots šampanieša krāsas tonis, ādas rokturi un trīs ātrumu rumba. Savukārt otri izceļas ar pusmatētu, melnu krāsojumu un īpaši vieglu svaru. Jaunos velosipēdus ražo Latvijā, un rāmja dizaina autors ir Toms Ērenpreiss.
Mazsalacā, Pasta ielā sadarbībā ar mākslinieci Sindiju Kļaviņu 2017. gadā tapa nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts – iespaidīgs sienas gleznojums, kas godina un vienmēr atgādina par izcilo novadnieku Gustavu Ērenpreisu un viņa ieguldījumu Latvijas vēsturē.
Izmantotais avots: Nacionālā enciklopēdija, šķirkļa autors Eduards Seregins