Mazsalaca 2028. gadā svinēs savu simtgadi. Pilsēta un tās apkārtne ir bagāta ar ievērojamām personībām, unikāliem dabas objektiem un kultūrvēsturiski nozīmīgiem notikumiem. Gatavojoties jubilejai, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēji un studējošie sadarbībā ar Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma studentiem no 26. līdz 31. jūlijam īstenos lauka pētījumu bijušā Mazsalacas novada teritorijā – Mazsalacas pilsētā, kā arī Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastā.
Ekspedīcijas laikā pētnieki plāno intervēt vietējos iedzīvotājus, lai iegūtās liecības izmantotu rakstu krājuma un dokumentālās filmas veidošanā par Mazsalacas un tās apkārtnes vēsturi un mūsdienām.
Pētniekus interesē visdažādākie vietējo iedzīvotāju stāsti un atmiņas. Īpaši nozīmīgas būs liecības par Breša zemnieku laikiem, Tautas frontes nodaļu darbību, pretošanos padomju okupācijas varai un dzīvi kolhozu laikā. Tāpat vērtīgi būs stāsti par Tūteres ozolu, Skaņokalnu, Skaņkalnes pilskalnu, Demokrātupīti, tā dēvēto Mazsalacas meteorītu, bijušajām muižām, krogiem un citiem nozīmīgiem objektiem.
Pētnieki aicina dalīties arī ar zināšanām par novada personībām – Valteru Hirti, mazāk zināmo Reini Alaunu (1840–1885), Gustavu Ērenpreisu, gleznotāju Pēteri Kundziņu (1886–1958), skolotāju un tūrisma ceļvežu autoru Reini Cukuru, Mazsalacas Dauguļu dzimtu un citām personībām. Interesantas varētu būt arī atmiņas par Mazsalacas skolotāju un rakstnieku Diženajo Bernhardu (1864–1933), kuru savulaik dēvēja par valmieriešu autoritāti mīlas un jubileju lietās un kurš latviešu valodā ieviesa vārdu durklis aizguvuma štiks vietā.
Ekspedīcijas dalībniekus interesē gan nopietni, gan humoristiski atmiņu stāsti par ikdienas dzīvi, piemēram, kā darbā un sadzīvē ienāca dators un internets, kādos mīļvārdos vai iesaukās vietējie dēvējuši automašīnas, motociklus, velosipēdus un citus braucamos. Tiks apkopoti arī apvidvārdi, kas var papildināt mūsdienu latviešu valodas vārdu krājumu. Ļoti noderīgas būs arī dienasgrāmatas, senākas fotogrāfijas un dažādi dokumenti.
Īpaši aicināti atsaukties cilvēki, kuri var pastāstīt par sēņošanas un ogošanas tradīcijām Mazsalacas pusē. Salacas senlejas meži, gravas, vecie boreālie meži un Ramatas purvu apkārtne veido daudzveidīgu ainavu, kurā sēnes, ogas un ārstniecības augi izsenis bijuši nozīmīga ikdienas, iztikas un ģimenes tradīciju sastāvdaļa.
Pētniekus interesē ar sēnēm un ogām saistīti vietvārdi un apvidvārdi, stāsti par iecienītām vai noslēpumā glabātām sēņu vietām, sēņošanas laiku, kā arī zināšanas par sēņu žāvēšanu, sālīšanu, marinēšanu un citiem to saglabāšanas veidiem. Vērtīgas būs arī liecības par ogu lasīšanu, tirgošanu un meža velšu izmantošanu mājsaimniecībā, tostarp senas receptes, tautas medicīnas paņēmieni un fotogrāfijas.
Pētnieki labprāt uzklausīs arī iedzīvotāju pārdomas par to, kā gadu gaitā mainījusies Latvijas ainava un mežs, kā arī par to, ko mežs cilvēkiem deva agrāk un ko tas sniedz mūsdienās.
Ikviens ir aicināts iesaistīties šajā kopīgajā darbā un ar savu stāstu, atmiņām vai materiāliem bagātināt topošo rakstu krājumu un filmu par Mazsalacu. Ekspedīcijas dalībnieku apmešanās vieta no 26. līdz 31. jūlijam būs Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola.
Informāciju sagatavoja:
Janīna Kursīte
LU profesore, ekspedīcijas vadītāja
tālrunis: 29147931