Valmieras novada iedzīvotāji arvien biežāk ziņo par meža dzīvnieku, īpaši lapsu, klātbūtni pilsētas un ciemu teritorijās. Lai gan dabas tuvums ir viena no mūsu novada vērtībām, tas var radīt arī neparedzētus izaicinājumus. Pašreizējā situācija spilgti parāda, kā mūsu pašu rīcība var ietekmēt pilsētas ekosistēmu.
Barības ķēde jūsu pagalmā
Cīnoties ar invazīvajiem Spānijas kailgliemežiem un citiem dārza kaitēkļiem, daudzi iedzīvotāji ir izvēlējušies videi draudzīgu risinājumu – iegādājušies pīles (visbiežāk Indijas skrējējpīles) un vistas. Tomēr šis risinājums ir radījis ķēdes reakciju. Brīvi staigājoši un uz nakti nepietiekami pasargāti mājputni ir kļuvuši par vieglu medījumu lapsām un citiem meža plēsējiem, pievilinot tos pilsētvidei. Lapsas ir gudri un pielāgoties spējīgi dzīvnieki. Ja tās atklāj, ka pilsētā ir brīvi pieejama barība – mājputni, mājdzīvnieku barība vai neaizvērti atkritumu konteineri, tās atgriezīsies regulāri. Turklāt pieredze rāda, ka pat tajos gadījumos, kad mājputnu turētāji ir darījuši visu iespējamo, lai savus mājputnus pasargātu, lapsas nereti atradīs veidu, kā pie tiem nokļūt. Meža dzīvnieki, dzīvojot pilsētvides tuvumā, ļoti ātri mācās un pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem.
Pašvaldības noteiktās medību zonas pilsētās un ciemos
Lai risinātu pieaugošo meža dzīvnieku skaitu apdzīvotās vietās un mazinātu riskus iedzīvotājiem, sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem un mednieku kolektīviem tiek noteiktas un paplašinātas zonas, kurās atļauts veikt dzīvnieku skaita regulēšanu. Saskaņā ar Medību likumu un pašvaldības saistošajiem noteikumiem medību zonu noteikšana pilsētās un ciemos ir pašvaldības kompetence. Lēmumus par šīm teritorijām pieņem Valmieras novada Medību koordinācijas komisija. Piemēram, reaģējot uz situāciju, šovasar ir pieņemts lēmums par medību zonu noteikšanu Loku un Pilātu ielas apkaimē, kur īpaši aktīvi saimnieko lapsas. Tomēr jāatceras, ka medības pilsētvidē ir stingri reglamentētas drošības apsvērumu dēļ, tādēļ tas ir tikai viens no instrumentiem. Būtiskākais solis ir un paliek pašu iedzīvotāju rīcība sava īpašuma aizsardzībā.
Kā pasargāt savu sētu un mājputnus?
Lai veiksmīgi sadzīvotu ar meža dzīvniekiem un pasargātu savus mājputnus un mājdzīvniekus, aicinām ievērot šādus drošības pasākumus:
- Vistas un pīles uz nakti obligāti jāiesprosto slēgtā, plēsējiem nepieejamā kūtī vai voljerā. Pārliecinieties, ka žogam nav caurumu un tas ir ierakts zemē, jo lapsas spēj prasmīgi rakties.
- Neatstājiet suņu un kaķu barības bļodas ārpus telpām. Tās piesaista ne tikai lapsas, bet arī klaiņojošus dzīvniekus un grauzējus.
- Nodrošiniet, ka atkritumu tvertnes ir cieši aizvērtas. Komposta kaudzēs nemetiet gaļas un piena produktu atliekas.
- Novāciet no zemes nokritušos augļus un regulāri pļaujiet zāli. Gara zāle un krūmāji kalpo kā lieliska slēptuve meža dzīvniekiem.
Ko darīt, ja pagalmā iemaldījies meža dzīvnieks?
- Netuvojieties un nebarojiet! Meža dzīvnieku barošana pilsētā ir aizliegta. Barojot mēs viņiem atņemam dabiskās izdzīvošanas prasmes un veicinām slimību izplatību.
- Ja dzīvnieks nav agresīvs, mēģiniet to aizbaidīt ar skaļiem trokšņiem (piemēram, sasitot rokas vai izmantojot metāla priekšmetus).
- Aicinām būt vērīgiem, jo apdzīvotu vietu tuvumā reizēm var ieklīst arī lielāki meža dzīvnieki, piemēram, lāči. Plašāka informācija, noderīgi ieteikumi un infografikas par to, kā rīkoties, sastopot lāci vai citu savvaļas dzīvnieku, pieejamas Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tīmekļvietnē
- Ja dzīvnieks ir manāmi slims, ievainots, uzvedas neadekvāti un agresīvi vai nevar patstāvīgi atstāt teritoriju, aicinām sazināties ar Valmieras novada pašvaldības policijas Operatīvās informācijas centru, zvanot uz diennakts tālruni (operatīvai saziņai): 8484 vai zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.
Pilsēta, ciemi un viensētas ir mūsu mājas, taču tās robežojas ar dabas teritorijām. Tikai atbildīgi saimniekojot un rūpējoties par savu īpašumu aizsardzību, mēs varam novērst nepatīkamas situācijas un droši līdzās pastāvēt.