Rencēnu pamatskola šā gada 21. jūnijā plkst. 17.00 ielūdz absolventus, bijušos un tagadējos darbiniekus uz skolas nama 90 gadu jubilejas pasākumu.
Katrā nozīmīgā jubilejā mums gribas atskatīties pagātnē un atcerēties, kāds ir bijis sākums, kas piedzīvots un ko no tā visa paturēt atmiņā.
Ceļa posma Valmiera – Rūjiena vidū atrodas Rencēni. Izbraucot cauri centram, atrodas Rencēnu pamatskola ar modernu sporta infrastruktūru un skaisti iekoptu apkārtni.
Runājot par Rencēnu skolas vēsturi, nevar nepieminēt izglītības pirmsākumu Rencēnos, kas ietekmējis arī mūsdienu skolas veidošanos. Pārlapojot vēstures rakstus, atrodams fakts, ka gandrīz pirms 260 gadiem Rencēnu zemnieki bērnus audzināja un mācīja mājās. 1780. gadā lasītpratēju skaits Rencēnu novadā sasniedza 87 % no visa iedzīvotāju skaita, bet 1798. gadā – jau 93 %. Pirmās skolas bijušas Sūnīšu mājās un Veccāļos, vēlāk sākusi darboties Kārkla skola. Bija arī skolotāji, kas braukuši apkārt pa mājām, lai pārklaušinātu skolas vecuma bērnus.
Rencēnu skolas pirmsākumi meklējami 1860. gadā, kad tika nodibināta Ambas skola Dukuru pusmuižas Baltajā namā (tagad Valkas iela 18, bijušie “Akoti”). 1888. gadā Ambas skolai tiek uzcelta jauna ēka ciemata centrā (bijusī pasta ēka), un 1892. gadā tajā mācās jau 148 skolēni.
20. gadsimta 20. gados Rencēnu skolas audzēkņi mācījās divās ēkās – Ambas skolā un vecajā Zirgu pastā (kas šobrīd pieder pie Rencēnu skolas ēku kompleksa). 1921./1922. mācību gadā skolā mācījās 103 skolēni, bet 1925./1926. mācību gadā – jau 133 skolēni. Lai nodrošinātu mācību procesu, pagasta padome nolēma palielināt skolotāju skaitu.
Rencēnu sešklasīgās pamatskolas ēka sākta celt 1934. gadā pēc pagasta valdes lēmuma, izmantojot arī iedzīvotāju ziedojumus. Būvprojektā ierakstīts: “Skolas būve kalpos mūsu tautas izglītībai, ne tikai mūsu paaudzēm, bet arī mūsu pēctečiem…” Lai uzbūvētu ēku, bija vajadzīgi 186 363 ķieģeļi, 530 mucas cementa, 17,9 t dzelzs siju, 500 m2 stikla, 1001 m3 kokmateriālu.
1935. gadā 11. aprīlī tika ielikts pamatakmens jaunajai skolas ēkai, kas tagad atrodas Rencēnos, Parka ielā 1. Celtniecības darbi notika ļoti raiti, un jau no 1936. gada janvāra līdz oktobrim strādnieki veica iekšējās apdares darbus. Skola tolaik tika celta 180 skolēniem. 1936. gada 8. novembrī notika skolas iesvētīšana, un skolas celtniecību pilnībā pabeidza 1937. gada oktobrī.
Pie skolas tika veikti arī vērienīgi labiekārtošanas darbi, koku stādīšana un puķu dobju veidošana, jo ēka bija uzcelta klajā laukā. Vēl tagad pie skolas ēkas aug staltas 1936. un 1937. gadā stādītās egles un citi koki. Skolas muzeja materiālos atrodamas liecības par izvēlētajiem un pasūtītajiem augiem dārza izveidei.
Jaunajā skolas namā 1936./1937. mācību gadā mācības uzsāka 163 skolēni, skolā strādāja 6 skolotāji un viena apkopēja. 1937. gadā Rencēnu sešklasīgo pamatskolu absolvēja 18 audzēkņi.
Pirmais skolas pārzinis (direktors) bijis Artūrs Lapsiņš – ievērojama personība, kurš atdevis savu mūžu Rencēniem un palicis ierakstīts skolas absolventu siltās atmiņās. Līdz mūsdienām skolā bijuši 10 direktori, no 2011. gada decembra skolu vada Dina Oliņa, skolas absolvente.
Pirms padomju okupācijas karaspēka ienākšanas 1940. gada 2. jūnijā notika pēdējais Rencēnu sešklasīgās pamatskolas 6. klases izlaidums, un šajā dienā bija iecerēts iesvētīt skolas karogu, kuru dāvināja Rencēnu Krājsabiedrība un Patērētāju biedrība. Karoga metu zīmēja mākslinieks Pēteris Upītis, un skolas pārzinis Lapsiņš kopā ar skolotājiem izvēlējās skolas karoga devīzi – “Liec darbā dvēseli un sirdi”. Karogs tika pasūtīts, taču Eiropā notiekošā kara dēļ nebija pieejami nepieciešamie materiāli un karoga šūšana netika pabeigta.
Otrais pasaules karš ienesa krasas pārmaiņas arī Rencēnu skolā, un šis skolai bija grūts laiks. 1940./1941. mācību gadā skolā mācījās 132 skolēni. Izmaiņas jūtamas arī mācību procesā – visās klasēs tika aizliegta ticības mācība, un skolēniem bija jāapgūst militārā mācība, krievu valoda un fizika. Sākoties vācu okupācijas laikam, skolēniem obligāti bija jāpiedalās rīta lūgšanās, kuras nedrīkstēja nokavēt. 1944. gadā dažās no skolas telpām tika ierīkota slimnīca vācu karaspēka vajadzībām.
1950./1951. mācību gadā Rencēnu pamatskola tika pārveidota par vidusskolu un piedzīvoja 11 izlaidumus. Skolā mācījās vairāk nekā 300 skolēnu, un mācības tika organizētas divās maiņās. 199 bērni dzīvoja internātā. 20. gadsimta 60. gados skolā aktīvi darbojās oktobrēni, pionieri un komjaunieši.
20. gadsimta 70. gados skolā tika ieviesta kabinetu sistēma, par iekārtoto 1. klases kabinetu Rencēnu skola ieguva 2. vietu rajonā. Skolai sākās lielāka sadarbība ar kolhoziem “Zelta druva” un “Draudzība”, jo padomju izglītības sistēmā svarīga bija pedagoģisko procesu saistība ar praktisku darbošanos.
Rencēnu skola 90 gados piedzīvojusi 12 nosaukumu maiņas. Tā bijusi Sešklasīgā pamatskola, Rencēnu vidusskola, Astoņgadīgā skola u.c, līdz 1992. gadā tā kļuva par Rencēnu pamatskolu. 2007. gadā skolai tika uzcelta piebūve ar mūsdienīgu sporta zāli, un 2018. gadā pēc pārbūves atklāts moderns sporta stadions. Kopš 2018. gada skolai tika pievienots bērnudārzs.
No 1996. gada svinīgos brīžos līdzās Latvijas karogam ir skolas karogs ar tajā ieaustiem zināšanu simboliem – pūci un grāmatu. Karoga metu darināja ģeogrāfijas skolotāja Venta Vektere un viņas meita, skolas absolvente Inguna Vektere.
Rencēnu pamatskolā, tajā skaitā pirmsskolas programmas īstenošanai, tiek nodarbināts 51 darbinieks, no kuriem 14 ir skolas absolventi. Skolā dažādu zinību pamatus apgūst aptuveni 125 audzēkņi, no tiem 46 pirmsskolas programmā. Pamatskolā klašu grupas ir nelielas, kas ļauj īstenot iekļaujošu izglītību un ir arī pamatā vairāku vecāku izvēlei savus bērnus uz Rencēniem vest skoloties, piemēram, no Valmieras un Rūjienas.
Skolēni aktīvi iesaistās dažādās ārpusstundu aktivitātēs. Skolā darbojas 10 interešu pulciņi, kuros skolēni var apgūt tautiskās dejas, dziedāšanu, kokapstrādi, sportot, pētīt dabu u.t.t. Aktīvi darbojas jaunsargi. Lai paplašinātu redzesloku un apgūtu jaunas zināšanas un prasmes, skolēniem tiek organizētas dažādas nodarbības ar programmu “Latvijas skolas soma”, “Skola kopienā” un STEM projekta atbalstu. Lielākais īstenotais starptautiskais projekts bija Erasmus+, kas ietvēra apmaiņas mobilitātes skolēniem un pedagogiem uz Somiju un Horvātiju.
Informāciju sagatavoja:
Rencēnu pamatskolas kolektīvs