No “Skroderdienām Silmačos” līdz “Džonam Neilandam”

Tieši pirms desmit gadiem – 2014. gadā Strenču kultūras darbiniekiem radās ideja iestudēt pašiem savu brīvdabas izrādi, lai iepriecinātu skatītājus vasaras saulgriežos. Domāts – darīts, un kas gan var būt piemērotāks šim laikam kā Blaumaņa klasiskā luga “Skroderdienas Silmačos”!

Tieši pirms desmit gadiem – 2014. gadā Strenču kultūras darbiniekiem radās ideja iestudēt pašiem savu brīvdabas izrādi, lai iepriecinātu skatītājus vasaras saulgriežos. Domāts – darīts, un kas gan var būt piemērotāks šim laikam kā Blaumaņa klasiskā luga “Skroderdienas Silmačos”! Tika piemeklēti piemēroti aktieri – arī no J.Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra, bet galvenā sāls bija fakts, ka lomu atveidošanu uzņēmās pašvaldības izpilddirektors, kultūras centra vadītāja, pašvaldības speciālisti, skolas un slimnīcas darbinieki. Ieviņas, Rūda un Kārlēna lomās – toreizējie Strenču vidusskolas skolēni. Latvijas Nacionālais teātris aizdeva izrādes personāžu apģērbus, darbs ritēja raiti, materiāls visiem zināms, režisors – J.Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra režisors Andris Liepiņš. Izrādes kuplināšanai tika pieaicināti gandrīz visi pašdarbības kolektīvi, izrādē muzicēja Strenču pūtēju orķestris, dančus izdejoja deju kolektīvi, bet līgotāju lomās iejutās dziedātāji. Izrādes dienā lietus lija aumaļām, tomēr tieši uz izrādes sākumu pierima. Skatītāji sapratuši, ka lietus beidzies, plūda aumaļām un izveidojās gara rinda. Un tad jau kāzu ancuku “Silmačos” šūt varēja ierasties drēbniekmeistars Dūdars, viņam pa pēdām sekoja pauninieks Ābrams ar dēlu Joski un šneideriene Zāra, viņus sagaidīja Bebene, Tomuļmāte un Pindacīša, un skroderdienas gāja vaļā – uzbruka bites, uzsprāga krāsns, pazuda zaļā krūze un lakatiņi, lūza sirdis. Taču beigās, kā allaž, viss bija labi, jo vienu kāzu vietā sanāca trīs.

Nākamajā gadā tika lemts iestudēt latviešu kino zelta fondu – “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Pašu spēkiem tapa filmas dramatizējums, tika atrasti piemēroti lomu tēlotāji, no Rīgas Kinostudijas sameklēti pat oriģinālie filmas aktieru kostīmi. Valmieras teātris atvēlēja fona dekorācijas, ko savulaik izrādei “Meldermeitiņa” pasūtījis režisors Pēteris Lūcis, par to paldies G.Grāvelsiņam! Mirttantes lomā iejutās cienījamā skolotāja Anna Leite, orķestris mācījās uzveduma muzikālo pavadījumu, kapela iemēģināja “Vālodzīti”, mazi un lieli dancotāji mācījās dejas. Ziemas vakaros notika spraigs darbs, lai uzvedumu vasaras saulgriežos celtu gaismā skatītājiem. Un tieši vasaras skaistākajā vakarā “Saknītēs” jeb Strenču brīvdabas estrādē ieripoja baltais žigulis. Uz izrādi ieradās arī kāda īpaša viešņa – Dagnijas lomas tēlotāja filmā, Dailes teātra dīva Olga Dreģe. Viņa ieradās, lai pamācītu, kā īsti pareizi sagriezt to kreklu, kas bija taupīts sud-rab-kā-zām. Skatītāju atsaucība atkal bija milzīga, estrāde piepildījās tā, ka ne adatai nokrist.

Ja jau kaut kas ir noticis divreiz, tad jābūt arī trešajai reizei. 2016. gadā tika pieņemts milzīgs izaicinājums – iestudēt “Vella kalpus”. Tika atrasti “trīs, trīs, trīs vīri un trīs jaunavas, kas viņus mīlēja..” un paveikts milzīgs darbs, lai saulgriežos atkal pulcinātu skatītāju simtus. Šoreiz bija nepieciešami ne tikai stalti jaunekļi un jaunavas, bet arī trīs zirgi, bija jāiemācās cīnīties ar zobeniem, vajadzēja dūmus un uguņus. Rīgas kinostudijā tika sameklēti kostīmi, sarūpēts pat īsts lielgabals. Izrādes sastāvs bija milzīgs un izaicinājumu daudz, bet gandarījums tāpēc jo lielāks. Un drosmīgie puiši Andris, Pēteris un Ērmanis ar savu iemīļoto palīdzību nosargāja Rīgu, ko tās laicīgie un garīgie vadītāji – birģermeistars Eks un superintendants Samsons – bija gatavi atdot iekarotājiem. Zviedru ģenerāļa Svensona lomā iejutās izrādes režisors Imants Strads. “Vella kalpi” ir vienīgā izrāde, kas tika nospēlēta divreiz – arī Smiltenes pilsētas svētkos.

2017.gadā tika iestudēta jautrā Jaroslava Hašeka luga “Šveika dēkas” Imanta Strada režijā un ar izrādes īpašo viesi Ati Auzānu, kurš izpildīja lieliskās Ivara Vīgnera un Valta Pūces dziesmas no teātra izrādēm. Aktieru ansamblis atkal bija raibi krāsains – daudzi iejutās vairākās lomās. Šveika lomu godam izturēja Modris Kokins. Šajā izrādē “debitēja” arī viņa suns. Izrādei tika veidotas īpašas grozāmās dekorācijas. Šo izrādi filmēja ReTV, un tie, kuriem neizdevās to noskatīties Pirmsjāņu vakarā, to vairākkārt varēja redzēt reģionālajā televīzijā.

“Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi” Strenčos tika izspēlēti 2018. gadā. Galvenajās lomās – Valmieras Drāmas teātra aktieri Māra Mennika un Imants Strads. Dziesmas šoreiz izdziedāja Valkas vīru vokālais ansamblis “Lai skan” Ineses Niklavičas vadībā. Izrāde par dēkaini Didriku Taizeli, kurš pamet savu Pankoku Onu un dodas pasaulē laimi meklēt, – krogi, trakulīgas kabarē dejotājas, jūrnieki un pirāti ir viņa sabiedrotie garus gadus. Atgriezies pēc četrdesmit gadu prombūtnes, viņš sastop savu jaunības mīlestību, taču tā vairs nav tā Ona, kuru viņš atstāja… Ona viņu ir sagaidījusi, jo “viņš ir tai piestiprināts”, kaut arī kādreiz staltais kapteinis ir klibs večuks. Viss atkal beidzas laimīgi – ar kāzām.

2019.gadā skatītāji dzīvoja līdzi dullā barona Bunduļa dēkām Auriķu muižā. Zeiboltu Jēkaba “Dullais barons Bundulis” ir stāsts par nemākulīgā barona saimniekošanu un mīlas dēkām. Titullomā – Modris Kokins. Šajā izrādē piedalās arī aktieri no kaimiņu Valkas novada. Lieliskā grima meistare Liene Siliņa paspilgtināja aktieru komiskos tēlus. Izrādē atkal neiztrūkstošs ir orķestris Jāņa Jansona vadībā, arī koris un dejotāji lieliski papildina izrādes kopainu. Ar savu profesionālo meistarību un dziesmām izrādi papildina Valmieras teātra aktieris Ģirts Rāviņš. Šoreiz izrādē piedalās arī āzis Miķelis.

2020.,2021. gadā izrādes diemžēl nevarēja iestudēt Covid-19 pandēmijas dēļ, jo nebija atļauts pulcēties.

2022.gadā atkal ar jaunu sparu tika iestudēta Ā.Alunāna jautrā dziesmuspēle tautiskā garā “Draudzes bazārs” – krietna ironijas deva par demokrātiju, vēlēšanām, latvisko sentimentālo mīlestību un tradicionālo teātra spēlēšanas manieri. Izrādē dziesmas izpildīt tika uzaicināts Dailes teātra dziedošais aktieris Artis Robežnieks. Muzikālo pavadījumu spēlēja mūziķu grupa Emīla Zilberta vadībā, piedalījās ansamblis “Melodia” Leldes Rolmanes vadībā un, protams, Strenču pūtēju orķestris un dejotāji.

Šogad, 22. jūnijā plkst. 20.00 Strenču brīvdabas estrādē aicinām uz izrādi ar dziedāšanu un dančiem “Džons Neilands”. Galvenajā lomā būs pats izrādes režisors Imants Strads. Melodijas, kā allaž, izspēlēs Strenču pūtēju orķestris, bet būs arī viesmūziķi – virtuozā akordeona pavēlniece Inita Āboliņa un ģitāras stīgu skaņas meistars Ēriks Upenieks. Dziesmas dziedās ansamblis “Melodia”, danču soļus raisīs deju kopa “Tīne” Inetas Lezdiņas vadībā. Atnāciet, būs jautri!


19.jūnijā plkst. 8.20 LTV1 “Rīta Panorāmā” viesosies izrādes režisors un pats Džons Neilands – Imants Strads, lai skatītājiem pastāstītu, kādu izrādes noslēpumu, bet “Melo`dia” meitenes uzdziedās kādu jautru dziesmu no topošās izrādes. Uz tikšanos!

FOTOGALERIJA