Administratīvais iedalījums

Administratīvi teritoriālās vienības izveides vēsture

Valmieras apriņķis kā administratīvi teritoriāla vienība pastāvēja kopš 1783. gada. Valmieras apriņķī ietilpa lielākā daļa tagadējā Limbažu rajona, kā arī daļa Straupes un Raiskuma teritorijas, kopumā 100 pagasti.

Platības ziņā, starp 19 apriņķiem, Valmieras apriņķis 1935. gadā ieņēma ceturto vietu valstī, bet iedzīvotāju skaita ziņā – 8.vietu. Administratīvi apriņķis bija iedalīts 50 pagastos un 6 pilsētās.

24 pagasti 1936.gadā nodibināja pašvaldību sadarbības apvienību, kuras galvenais mērķis bija gādāt par veselības aizsardzību, uzturot savu slimnīcu Valmierā un bijušajā Dikļu muižā iekārtojot tuberkulozes palīgsanatoriju.

Padomju laikā izmainīja lauku iedalījumu pagastos, izveidoja ciemus, kuru robežas pilnībā nesakrita ar agrāko pagastu teritorijām. 1949.gada reformā Valmieras apriņķi sadala 4 rajonos – Alojas, Limbažu, Rūjienas, Valmieras. Pagastus katru sadala 1-3 ciema padomēs.
Pēc 1953.gada reformas pašreizējā Valmieras rajona teritorijā bija divi rajoni – Valmieras un Rūjienas. 1960.g. – likvidēja Rūjienas rajonu, Mazsalacas novads ietilpst Valmieras rajona sastāvā.

2006.gadā, apvienojoties Vecates un Matīšu pagastiem, tiek izveidots Burtnieku novads.

Valmieras rajona teritoriālais iedalījums šodien:

3 pilsētas:
Valmiera
Rūjiena
Mazsalaca

19 pagasti:
Bērzaines pagasts
Brenguļu pagasts
Burtnieku pagasts
Dikļu pagasts
Ipiķu pagasts
Jeru pagasts
Kauguru pagasts
Kocēnu pagasts
Ķoņu pagasts
Lodes pagasts
Naukšēnu pagasts
Ramatas pagasts
Rencēnu pagasts
Sēļu pagasts
Skaņkalnes pagasts
Vaidavas pagasts
Valmieras pagasts
Vilpulkas pagasts
Zilākalna pagasts

1 novads:
Burtnieku novads

Pēc platības vislielākie pagasti rajonā ir Naukšēnu (8,1 % no rajona kopplatības), Kocēnu (7,8 %), Burtnieku (7,6 %) un Ramatas (7,2 %), bet mazākie -Zilākalna (1,2%), Bērzaines (2,3%) un Sēļu (2,6%).

drukāt

Nosūtīt

Atpakaļ

Uz augšu