Reliģija

Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, taču tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā. Rubenes luterāņu baznīca ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi – kancele ar gleznojumiem (18. gs. vidus), oblatu kārbiņa (1755. gads) un kauss (1849. gads).

Rubenes draudzē par priesteri no 1208. gada līdz pat savai nāvei kalpoja slavenais hronists Latviešu Indriķis, tādēļ Rubenes luterāņu baznīca – vieta, kur pirms gandrīz 800 gadiem tika likti latviskās kristietības pirmsākumi – noteikti ir apskates vērta. Latviešu Indriķis, atbilstoši vēstures liecībām, senajā Imeras novadā 1208. gadā sāka vadīt pirmo draudzi Latvijas vēsturē, kuras locekļi bija tikai latvieši. Lai arī atsevišķi vēsturnieki pieļauj iespēju, ka draudze, kurā kalpojis Indriķis, sākotnēji atradusies pie netālajiem Mujāniem, pārsvarā tomēr valda uzskats, ka vēsturē pirmās latviešu draudzes pulcēšanās vieta atradusies turpat, kur tagadējā Rubenes baznīca, kas celta 1739. gadā, ietverot tajā arī 14. gadsimtā būvētās baznīcas altārdaļu.

Interesanti, ka Rubenes baznīcas grīdas atjaunošanas laikā 2000. gadā tika atrastas unikālas, senas kapenes, par kuru pastāvēšanu līdz šim nebija ziņu. Teikas vēsta, ka tur apglabāts Latviešu Indriķis, taču to pierādīt, protams, nav iespējams.

Sagaidot dievnama 800–to jubileju, kas tika svinēta baznīcā tika veikti restaurācijas darbi, kuru galvenais uzdevums bija saglabāt baznīcas autentiskumu un senatnīgās vērtības. Restaurācijas darbus veica akciju sabiedrība "SCO Centrs". Liels darbs ieguldīts dievnama kolonnu atjaunošanā. Tāpat sakārtota arī baznīcas apkārtējā vide.

Vēstures rakstos Dikļu baznīca minēta 1630. gadā. Tā bijusi ar kaļķa sienām un salmu jumtu. 1722. gadā baznīca pārbūvēta un celta tagadējos dievnama apmēros. 1848.gadā bojājumu dēļ baznīca vēlreiz pārbūvēta un tā ieguvusi tagadējo izskatu. Šajā baznīcā par mācītāju kalpojis rakstnieks Juris Neikens laika posmā no 1857. - 1867. gadam. Ērģeles iebūvējis Mārtiņš Bitlers no Jelgavas. Vieni no unikālākajiem mākslas darbiem Vidzemē Dikļu baznīcā ir kancele un altāris, kuri bagātāki rotāti kokgriezumiem, kas tapuši 17.gs. beigās un ir raksturīgi Rīgas koktēlniecības piemēri. Kokgriezumu autori ir Johans Daniels Šaus no Rīgas un Johans Valentīns Rahe no Igaunijas.
Altāra centrā glezna „Kristus krustā sišana” (autors nezināms). Virs altāra flīze ar tekstu: „Kas nāk pie manis, to es tiešām neatstumšu” /Jāņa ev. 6./